Zemgales novada dzejnieki un rakstnieki

Katrā novadā ir savi dzejnieki un rakstnieki, ar kuriem novads lepojas. Zemgalē ir daudz radošu cilvēku, kuri ir pazīstami visā Latvijā. Referāta temats ir Zemgales novada dzejnieki un rakstnieki. Darbā tiek aplūkoti trīs radoši cilvēki:
1.Rainis;
2.Saulcerīte Viese;
3.Ronalds Briedis.
Saulcerītes Vieses darbi ir interesanti ar to, ka tajos nopietni pētījumi apvienoti ar tēlainu vēstījumu un subjektīvismu, Raiņa dzejā ikdienišķi notikumi tiek pārvērsti atklājumā, bet Ronalda Brieža dzejoļi izceļas ar ironismu un nelielu cinismu.
Šo referāta tematu es izvēlējos tāpēc, ka vēlos iepazīt Zemgales novada dzejniekus un rakstniekus, gribu izprast radošo cilvēku domāšanas veidu.
Referāta problēma – kā rakstnieku un dzejnieku personības atklājas viņu daiļdarbos?
Referāta mērķis – iepazīt dzejnieku un rakstnieku pasaules uztveri, viņu dzīves jēgu.
Darba uzdevumi:
1.noskaidrot minēto rakstnieku un dzejnieku biogrāfiju un bibliogrāfiju;
2.izprast viņu domāšanas veidu;
3.izanalizēt populārāko darbu sižetus, saistību ar dotā cilvēka dzīvi.
Gatavojot referātu, izlasīju „Literatūras rokasgrāmatu”, „21 no 21. gadsimta”, Raiņa „Ave Sol!”, Saulcerītes Vieses „Raganiezi” un „Pasaules dziesmu”.
Referāta galveno daļu veido trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek vēstīts par rakstnieku un dzejnieku biogrāfiju, nākošajā – otrajā nodaļā tiek vēstīts par viņu daiļradi, bet trešajā nodaļā biogrāfija tiek salīdzināta ar daiļradi, atklājot rakstnieku un dzejnieku iedvesmas avotus.
Īstajā vārdā – Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī, miris 1929. gada 12. septembrī.
Dzimis Dunavas Varslavānos muižu nomnieka ģimenē. Bērnību pavadījis Tadenavā, Randenē, Berķenelē, Vasiļovā, Jasmuižā (tēva nomātajās pusmuižās). Mācījies Vilkumiesta pansijā pie mācītāja O. Svensona, Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā, studējis Pēterburgas universitātē tieslietas. Pēc studijām strādājis Viļņas apgabaltiesā par sekretāru, Jelgavā – par advokāta palīgu.
1897. gadā salaulājies ar dzejnieci Aspaziju (īstajā vārdā – Elza Rozenberga).
Sācis rakstīt un tulkot jau ģimnāzijas un studiju gados, pirmais iespiestais dzejolis – „Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele” laikrakstā „Dienas lapa” 1895. gadā. Kā dzejnieks kļūst pazīstams 1903. gadā pēc krājuma „Tālas noskaņas zilā vakarā” iznākšanas.
Miris Majoros, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos. Kapa pieminekļa autors – K. Zemdega.…