Izdegšanas sindroms

Kas tas ir izdegšanas sindroms?

Mūsdienās lielākā daļa sabiedrības stresu izjūt katru dienu. Stresu mēs ikviens varam izjust sēžot transporta sastrēgumos, saņemot aizrādījumu no priekšnieka, uzklausot neapmierinātu klientu vai pat ik dienu baidoties saņemt darba uzteikumu štatu samazināšanas dēļ.
Cilvēka nervu sistēma gluži labi prot tikt galā ar īslaicīgu stresu. Mobilizējot ķermeņa iekšējās enerģijas rezerves, lai situāciju mainītu vai pat pielāgotos tai, cilvēkos pastiprināti sāk izdalīties stresa hormons adrenalīns, paātrinās sirds darbība un elpošana, kā arī paaugstinās sirdsdarbība.
Dzīvojot mūžīgā stresā mūsu iekšējās enerģijas rezerves tiek izsmeltas, un , ja mēs neatvēlam pietiekami daudz laika, lai tās atjaunotu, iestājās pilnīgs fiziskais un garīgais pārgurums, kuru psihologi dēvē par izdegšanas sindromu.
Izdegšanas sindromu mēs varam definēt, ka tā ir ilgtermiņa stresa reakcija.

Izdegšanas sindroma simptomi

Izdegšanas sindroma simptomi var divās sfērās- vieni, kas attiecas uz cilvēka garīgo sfēru un otri, kas attiecas uz cilvēka fizisko sfēru.

Garīgā sfēra
Garīgā sfērā visbiežāk tiek novēroti šādi simptomi- apātija, nevēlēšanās neko darīt, interešu trūkums, skumjas, nomāktība, nemiers, uzbudinājuma sajūta un bažas, īgnums. Lai cik savādi tas būtu šādiem cilvēkiem raksturīgas pārmērīgas rūpes par citiem, bet tai pašā laikā savu jūtu noliegšanu un absolūta savu vajadzību ignorēšana.
Cilvēkiem parādās saskarsmes grūtības- nevēlēšanās kontaktēties ar apkārtējiem vai tieši pretēji pārāk agresīva kontaktēšanās. Bieži tiek novērots raudulīgums vai kašķīgums par sīkumiem vai niekiem, cilvēks nepamatoti saskata aizvainojošus momentus citu cilvēku izteikumos.
Palielinoties emocionālai slodzei parādās ar cilvēka domāšanu saistītas sūdzības- kļūst grūtāk koncentrēties, ir grūti pieņemt lēmumus pat nebūtiskos jautājumos, tāpat zūd loģiskas spriešanas spējas.
…