Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'E-papīrs', 1.
  • Konspekts 'E-papīrs', 2.
  • Konspekts 'E-papīrs', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Uzņēmums „PVI” iepazīstināja ar Vizplex e-papīra tehnoloģiju, kas tāpat kā uzņēmums „LG” un „Philips” izmanto elektronisko tinti no E-Ink. PVI piedāvādtie mazākie displeji, kuru izmēri ir starp 1.9 un 9.7 collām, tika laisti klajā šovasar. Tie paredzēti izmantošanai mobilajos telefonos, mūzikas atskaņotājos, elektroniskajās plāksnēs un grāmatās. Nākotnē tas varētu attīstīties kā: pjezoelektrisks materiāls, izrullējot automātiski parāda displeja krāsas; salokāms papīrs – jūs nekad nepateiksiet, ka tā ir elektroniska lasīšanas iekārta.
Tālākā nākotnē – interaktivitāte un sasaiste ar citām ierīcēm. Tiklīdz rodas iespēja iesaistīt lasītājus tai pat brīdī, kad viņi lasa, drukātās preses jēdziens pazūd. Faktiski šis elektroniskais papīrs vairs nav elektroniskais papīrs, bet gan ļoti ērta interneta konsole. Vienam (vai dažiem) mērķiem paredzēts dators. Kā mp3 pleijeri, kā video pleijeri. Tā arī beigu beigās unificēti informācijas pleijeri, protams, kādu laiku pastāvēs drukātā prese un periodika. Tiesa, ar laiku, krītoties pieprasījumam, izzudīs arī tā, vismaz lielākā daļa. Tas pats, pilnīgi iespējams, notiks ar grāmatām. Ir vērts pieminēt, ka informācijas struktūra tai laikā varētu būt drausmīgi komplicēta, informācijas pasniegšanas, meklēšanas un grupēšanas sistēmas attīstīsies līdz neiedomājamam līmenim, protams, tas viss pie nosacījuma, ja tehnoloģijas attīstās tai virzienā, kurā skatās vidusmēra cilvēki. Jo, pirms 50 gadiem neviens nespēja iedomāties, ka būs kaut kāds internets, pat ne konceptuāli. Un nevienam ne prātā neienāca nepieciešamība pēc personālā datora vai portatīva video pleijera utt. Kā rezultātā, ja pēkšņi jebkurā no iesaistītajām jomām notiks straujš un nesamērīgs lēciens, atklājums vai pagrieziens, attīstības scenārijs var būt kardināli atšķirīgs.

Autora komentārsAtvērt
Atlants