-
Latvijas tiesību vēsture
12. LATVIJAS PSR LAULĪBU UN ĢIMENES TIESĪBU ĪPATNĪBAS.
- tikai ar PSRS APP 08.07.1944. Dekrētu noteikts, ka tikai reģistrēta laulība rada laulāto tiesības un pienākumus.
- atcēla agrāko kārtību, ka tiesa varēja noteikt bērna paternitāti un piespriest bērna uzturēšanai alimentus no tēva ar kuru mātei nebija reģistrēta laulība.
- mātes, kas audzināja bērnus (bez tēva, vai "nezināma" tēva, valsts piešķīra atvieglojumus un pabalstus "vientuļajām mātēm", dekrēts noteica, un sabiedrībā populāri nosaukumi un piešķirti ordeņi - "Māte varone", "Māte slava".
- Dekrēts ieviesa samērā sarežģītu laulību škiršanās procesu. Pieteikums par šķiršanos jāiesniedz -Tautas tiesā, kur mēģināja samierināt precējušos, ja neizdevās samierināt precējušos, tad lietu nosūtīja otrās instances tiesai LPSR Augstākai tiesai, kas taisījs spriedumus pēc būtības.
- Ar PSRS APP 10.12.1965. Dekrētu vienkāršoja laulības šķiršanas kārtību, kas piekrita Tautas tiesām.
- Tiesām bija jāizlemj par turpmāko bērnu likteņi -kuram no vecākiem bērnu atstāt. Pēc Padomju Tiesu prakses, bērnus gandrīz vienmēr atstāja mātri, tikai retos īpašos gadījumos un apstākļos par bērna audzināšanas tiesību pārņēmējs bija tēvs.
- Vēl tiesa varēja lemt par alimentāciju, mantas sadali un bijušo precēto thrpmākiem uzvārdiem.
…
Latvijas tiesību vēsture. Jautājumi un atbildes. Latvijas Universitāte. 2014. 1.BALTIJAS AUTONOMIJAS TIESISKAIS PAMATS. • 1710.gada Akorda panti-Pētera I speciālā vienošanās ar pilsētām; • 1721.gada Nīštates miera līgums (ar kuru Livonija pāriet no Zviedrijas jurisdikcijas Krievijas jurisdikcijā • Baltijs autonomija ir spēkā tikmēr, kamēr Cars parakstot, to apstiprina, esot pie varas. • 1795.g. KURZEMES HERCOGISTE • Tiek saglabāta vācu muižniecība un “pilsētu privilēģijas” • Saglabājas pilsētu pārvaldes • Vācu pārsvars pilsētu iestādēs - tiesās, tirgotāju, amatnieku • Uz visām rātēm attiecās tiesību autonomija. • Pašpārvalde, tiesas Baltijā ir savas (Lantāgi, tiesas, Rātes) • Lietvedība ir vācu valodā • Evanģēliski Luteriskā baznīa “pielīdzināta” Pareizticīgo baznīcai. • Autonomija līdz 1881.g. • 18. gs. Latvijas teritorija bija pievienota Krievijas impērijai.Līdz 19. gs. sākumam “Baltijas tiesību telpā” TIESĪBU ATTĪSTĪBĀ valdīja vairāk regress nekā progress. Situācija mainījās 19. gs., kad darbību atjaunoja Tērbatas universitāte (1802.g.) un BALTIJAS GUBERŅĀS TIKA ATCELTA DZIMTBŪŠANA (1816.-1819.g.). Pilsoniskai sabiedrībai “ atbilstošas brīvības tika dāvātas” pēc Krievu-Japāņu kara (1904-1905.g.). • 1918. gad 3. martā Padomju Krievija un 4 valstis - Vācija, Austroungārija, Bulgārija un Turcija parakstīja BRESTĻITOVSKAS MIERA LĪGUMU un apņēmās turpmāk dzīvot “mierā un draudzībā”. • Saskaņā ar līgumu padomju Krievijai bija jāatsakās no lielām teritorijām - no “nacionālām province”, tājā skaitā JĀATSAKAS NO BALTIJAS. Vācijai “nācās” uzturēt kārtību Baltijas teritorijā līdz būs sakārtota “vide” ar vietējo iedzīvotāju gribu. īstais mērķis bija radīt “valstu grupu”, kas būs atkarīga tieši vai netieši no Vācijas un nebūtu iekļautas vairs Krievijas suvernitātē. Ar šo līgumu Krievija atteicās no jebkādas iejaukšanās Baltijas teritorijā. Kādreizējās Krievijas “guberņas” ar miermīlīga līguma palīdzību, bez sankcijām tika vaļā no Krievijas kundzības. • Vācijas okupācijas karaspēks, kas uzturējās Latvijas teritorijā līdz 1918. gada 18. novembrim, radīja “labvēlīgu augsni” BALTIJAS HERCOGISTES” izveidei, kā pretsvars šai idejai bija latviešu-lietuviešu (latgaļu, kuršu, vendu, lībiešu, igauņu, kuršu, zemgaļu, sēļu” Baltu valsts, kuras izveidi paralizēja kriestiešu katoļticīgo “stingrais, nežēlīgais” pretspars 13. gs. • Baltijas hercogistes izveides ideja: • Atmiņas par Livonijas savienības pastāvēšanu viduslaikos (1435-1561), atkarīga no vācu ietekmes. Livonijas atdzimšanas varenība pēc Pirmā pasaules kara, (1917-1918) bija “ideja”, kas daudziem simpatizēja. Kurzemes guberņā atjaunojās “Landtāgs” - bruņniecības pārstāvniecības institūcija, 1917. gada 18. septembrī sasauc Zemes sapulci 80 locekļiem no guberņas visām kārtām.
