Etrūrija pastāvēja jem.au kopš 8. Gs.pmē. stap Tibras un Arno upēm. Tā bija bagāta un kareivīga valsts ar bagāti attīstītu kultūru. Etruski bija labi jūrasbraucēji un tirgoņi, dzīvoja pilsētās un viņtektūu izcelsme joprojām nav skaidra. Etrūrija bija 12 pilsētu savienība, kuras priekšgala atradās vergturu aristokrātija. Jūras tirdzniecība saistīja etrūriju ar Ēģipti, Finikiju, Grieķiiju un tās kolonijām. Tas nosacīja etrusku arhitektūras un tēlotājmākslas raksturu. Ļoti tuva saskrasme izveidojās ar grieķiem, no tiem viņi aizguva arī mitoloģiskus tēlus(dievi Hermejs, Apollons, Zevs). Sākot ar 5,gs,2,pusi Etrūrijas varenība pamazām noplaka.
Par etrusku mākslu galvenokārt stāsta viņu bagātas kapenes, kā arī pilsētu paliekas. Pilsētas maz saglabājas. Pilsētas parasti patradacēlās uz pakāpjveida pakalna un bija apjoztas ar mūri. Pakalna augšējā daļā atradās kulta celtnes – tempļi. Pilsētās bija arī ūdensvads, kas stiepās gar ielu malām.
Tempļi:
Lielas celtnes ar trīsdaļīgu iekšējo dalījumu un dziļiem daudzkolonu portiķiem.
Nelieli templīši ar vienu telpu un divkolonnu portiku.…
