Kaupo – savas tautas nodevējs vai pirmais rietumnieciski (eiropeiski) domājošais vietējais valdnieks.
Tām tautām, kuras bija pievērsušās kristietībai, jau bija vai sāka veidoties māksla, kultūra, kā arī, piemēram, literatūra, jo grāmatas pirmie sāka rakstīt mūki. Kristīgajās valstīs, reģionos cilvēki sāka pamazām attīstīties un pievērsties kaut kam citam, ne tikai izdzīvošanai un demonstratīvai Dieva noliegšanai.
Kaupo kā valdnieks, manuprāt, centās nevis tā vienkārši pievērsties kristietībai, bet gan tādā veidā savai tautai ieviest sapratni vai vismaz nojausmu ar mākslas u kultūras derīgumu arī ikdienas dzīvē. Zinādams, ka uz viņu skatās kā piemēru un sava veida tautas autoritāti, viņš kristījās un ieteica tā rīkoties arī citiem. Es uzskatu, ka Kaupo vēlējās sasniegt augstāku līmeni, kura augļus valdnieks varēs baudīt kopā ar saviem draugiem, radiem un pavalstniekiem. Kā arī ar šo darbību viņš nevēlējās nodarīt kaitējumu, Kaupo nebija ar to domājis neko sliktu, viņš ar to vēlējās parādīt, ka līvi nebūt nav sliktāki par citiem un var sasniegt to uz ko tolaik tiecās visa Eiropa. Neskatoties uz viņa militārajām gaitām un veiktajiem postījumiem, lai arī cik dīvaini tas neizliktos, taču, manuprāt, Kaupo ar šīm darbībām nevienā brīdī nevēlējās darīt sliktu.
Viennozīmīgi viņš tautas acīs kļuva par nodevēju un karadarbības, kurās viņš piedalījās un kuras vadīja, nebija kristieša cienīgas, bet tajā laikā kristietības sludināšana gāja roku rokā ar karadarbībām un cīņām, lai pagāni beidzot „nāk pie prāta”.
…
