Viduslaiki aptver posmu no 5.gs. līdz 15. gs. un tas tiek iedalīts vairākos sīkākos posmos : agrīnie, attīstītie un vēlīnie. Šajā laikā īpaša ietekme ir reliģijai – kristietībai uz visām sociālajām un kultūras jomām. Īpaša ir māksla, arhitektūra, literatūra, mūzika, cilvēku attiecības un mode. Šķiet, šajā jomā apvienojās gan reliģiskie uzskati, amatniecības sasniegumi, mākslinieciskums un cilvēku vēlme būt skaistiem, izpaust sevi, protams, ņemot vērā visus tā laika ierobežojumus un uzskatus par skaistumu. Viduslaiku kultūra top uz antīkās pasaules drupām un izveidojas kā pretstati. Antīkā laikmeta sievietes valkāja tērpus no viegli krītoša auduma, kas vēl vairāk izcēla sievietes ķermeņa skaistumu. Savukārt, viduslaikos tērpus darināja no smaga brokāta, zīda, zvērādām.
Audums, krāsa, tērpa detaļas un forma, galvassegas, rotas, apavi un gaita, dejas un manieres, etiķete – tas viss ir katra laikmeta izpausmes veids un atšķirības zīme, kam ir noteikts pamatojums. Tas viss ir jāņem vērā, atspoguļojot katru laika posmu, lai izprastu modes nozīmi un tās vēsturisko attīstību.
Agrīnajā viduslaiku periodā māksla ieguva abstraktu mērķi un uzdevumu, tā kļuva vairāk simboliska un mazāk attēloja dzīves realitāti. Cilvēks tika gleznots shematiski, tomēr paralēli tam, tika uzsvērts tērpa bagātība, katra tā daļa, krāsa pauda noteiktu ideju vai simbolu. …
