Gotika (it. Gotico - gotu) – mākslas stils, kas nāca romānikas vietā. Aizsākās 12.gs. Z-Francijā un līdz 16.gs. izplatījās daudzās Eiropas valstīs. Gotikas rašanos sekmēja centralizētu valstu rašanās, amatniecības un tirdzniecības attīstība, pilsētu izaugsme, jaunu sabiedrības slāņu veidošanās. Gotika atspoguļoja feodālās sabiedrības un katoļu baznīcas ideoloģiju, kā arī bruņniecības, turīgo pilsētnieku un vienkāršās tautas intereses. Pretrunas, kuras atklājās viduslaiku sabiedrības sociālo spēku sadursmē, noteica gotiskās kultūras sarežģītību un dramatismu.
Gotiku mēdz iedalīt trijos galvenajos attīstības posmos:
• Agrā gotika,
• Dižgotika,
• Vēlā jeb liesmojošā gotika.
Laicīgajās publiskajās skolās mācības notika nevis latīņu, bet vietējo tautu valodā. Pārmaiņas bija manāmas arī ētiskajā laukā – radās sievietes kults, pašaizliedzīgas mīlestības slavināšana.
Gotika arhitektūrā
12.gs. Francijā sākās romāņu arhitektūras organiska pāraugšana gotikas arhitektūrā.
…
