Līdz 12.gs
Agrārais feodālisms. Veidojās šķiru sabiedrība, radās feodālais zemes īpašums, mantojama politiskā vara. Augstākais slānis (virsaiši, labieši, pajāsi, vecākie), kuru rokās koncentrējās ekonomiskā un politiskā vara, ekspluatēja zemākos (ļaudis, kalpus jeb neļaudis). Pie pilīm izveidojās senpilsētas, kurās dzīvoja amatnieki.
Galvenais nodarbošanās veids zemkopība un lopkopība. Paralēli līdumu saimniecībai attīstījās divlauku un trīslauku saimniekošanas kārtība. Nodarbojās arī ar zvejniecību, medniecību un dravniecību. Amatniecība pastāvēja jau kā īpaša saimniecības nozare.
Bija tirdznieciskie sakari ne vien ar kaimiņu zemēm - igauņiem, krivičiem, rietumslāviem, senprūšiem, bet arī tālākajām slāvu zemēm, Gotlandi, Skandināviju.
…
