Alberta Bela romāna „Bezmiegs” galvenais varonis Eduards Dārziņš jau 10 gadus dzīvo šajā sabiedrībā, kā rezultātā viņš kļuvis bezatbildīgs un bezrūpīgs dzīves baudītājs: „No dzīves vajag ņemt visu, kas cilvēkam pienākas, pat vēl vairāk, dzīvi vajag aplaupīt kā bagātu skopuli uz lielceļa”. Eduarda dzīvē galvenais ir darbs, „pārējo viņš laiž pa roku galam, izsēj pa vējam”. Viņa galvenais princips ir nekam pārāk nepieķerties, uz visu noskatīties no malas bez emocijām, tad arī dzīvot nav grūti.
2) Atklāti un patiesi pret sevi un savu sirdsapziņu jāpārdomā par savu personisko identitāti, par savu vietu dzīvē, par dzīves jēgu, par savas tautas likteni. 3) Jāielūkojas pagātnes vēsturiskajos notikumos, jānovelk ar tiem paralēles, tādejādi, cenšoties vairot garīgos spēkus, lai uzturētu možu garu.
Taču naktīs Eduardu pārņem trauksmes izjūta un moka bezmiegs, jo viņš saprot, ka valsts nežēlīgais mehānisms ir samalis viņa personību smalkās drumslās. Tāpēc ikvienam jāmēģina pretoties šai nolemtībai un jāmeklē risinājums, lai izkļūtu konfliktsituācijas: 1) Jāatrod iespēja norobežoties no ārpasaules, lai saprastu, kāpēc moka bezmiegs, kāpēc jūtas kā pretrunu kamols. …
