Patiesībā šo domrakstu varētu saukt „Pasaule, kurā dzīvoju”, jo, ja pasaulei mēģinātu uzstādīt vienkāršu fizikālo formulu, tad tā arī būtu – piesaule ir laiks plus telpa. Taču ne jau par to šajā domrakstā būs runa. Es gribu pastāstīt par to, kā es vislabāk izjūtu laiku un telpu.
Runājot par pirmo lielumu – laiku, man jāatzīst, ka nevaru pateikt precīzi, kurā laikā dzīvoju. Tiklīdz es mēģinu, tas jau ir mainījies. Pulkstenis taču vienmēr iet uz priekšu un, pagriežot to atpakaļ vai apturot, laiks neatgriezīsies un neapstāsies
Lielākoties es laiku arī nejūtu. Lielos vilcienos, jā, taču, tā kā mainos ik sekundi līdzi laikam, tad par to neko daudz arī nepastāstīšu.…
