Dibināšanas līgumi ir vairākas reizes grozīti, taču Eiropas integrācijas pamatā ir četri dibināšanas līgumi: Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums (kurš stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā), Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums (stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī) un Līgums par Eiropas Savienību, kurš 1992. gada 7. februārī tika parakstīts Māstrihtā un stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī.
Savā referātā apskatu divus līgumus tālākas integrācijas procesā- jau minēto Māstrihtas līgumu, kurš nozīmīgs ar to, ka Eiropas Savienība no ekonomiskas bāzes organizācijas pārorientējās uz padziļinātu politisku sadarbību; un Amsterdamas līgumu, kurš tika parakstīts 1997. gada 2. oktobrī un stājās spēkā 1999. gada 1. maijā. Amsterdamas līgums savukārt padziļināja integrāciju vairāk sociālajos jautājumos.
Eiropas Savienības līgums, kas turpmāk tika saukts par Māstrihtas līgumu spēlēja izšķirošu lomu tālākā attīstiībā. Šī līguma ratifikācija, kas pamatīgi izmainīja Eiropas integrācijas būtību, pārbaudīja izdošanoss Eiropas Vienotības aktam.1
Minhenes līgums nesa virkni fundamentāla rakstura izmaiņu integrācijas procesā. Māstrihtas līgums paplašināja Savienības sadarbības jomas, līdz ar to tai tika dots jauns apzīmējums – Eiropas Savienība.…
