Varas dalīšana

Varas dalīšanas teorija uzskatāma par vienu no būtiskākajām juridiski politiskajām koncepcijām, ko radījusi mūsu civilizācija (galvenā demokrātiskā koncepcija). Varas dalīšanas teorijai var izdalīt vairākas pamatiezīmes: - Vienīgais likumīgais valsts varas avots ir tauta; - Visa tauta piešķirtā republikā jānodod atsevišķai valdībai, kura iedalīta autonomās un nošķirtās insitūcijās, lai novērstu valsts varas uzurpāciju; - Republikā jāaizsargā gan tauta pret valsts apspiešanos, gan viena varas daļa no citas varas uzkundzēšanos. Varas dalīšana – viena no demokrātiskās valsts pazīmēm. Ideju līmenī v.d. ir sastopama jau antīkajā pasaulē. Pirmais v.d. avots –Bīble. V.d. pirmsākumi Babilonijas tiesību aktos, Platona, Aristoteļa darbos. Cīņa par varu ir pastāvējusi vienmēr. Hammurapi likumi – likumu ievadā tiek skaidrota likumdevēja dievišķā izcelsme; tāpat tiek skaidrots, sodi paredzēti tiem, kas likumus mēģinās mainīt. Veidojoties kristietībai- cīņa starp laicīgo un garīgo varu. Tiek izstrādātas dažādas teorijas – saules (garīgā vara) un mēness (laicīgā v.) teorija; vai -2 atslēgu teorija, kas paredz, ka apustulis Pēteris pāvestam nodevis 2 atslēgas, vienu no kurām viņš nodevis laicīgai varai.