Varas dalīšana
Valsts varu aplūkojot kā sarežģītu, bet vienotu sistēmu, tajā skaidri var saskatīt trīs apakšsistēmas – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Katrā no tām darbojas savas institūcijas. Pēc mūsdienu izpratnes par demokrātiju starp šīm apakšsistēmām jābūt stingrai varas pilnvaru dalīšanai. Taču neskatoties uz to, ka varu kompetence ir stingri norobežota, to institūcijām nākas sadarboties un citai citu ietekmēt.
Varas dalīšanas teorijas pamatus izstrādājuši 17. un 18.gadsimta izcilie domātāji Džons Loks (1632-1704) Anglijā, kurš būdams viens no angļu burž. liberālisma pamatotājiem, prasīja šķirt likumdošanas varu no izpildvaras, jo valdības uzdevums esot nodrošināt cilvēka dabiskās tiesības – personas brīvību un īpašumu, un Šarls Luijs de Monteskjē (1689-1755) Francijā. Monteskjē, cenzdamies noskaidrot, pie kādas valsts iekārtas var tikt nodrošināta pilsoņu brīvība, pievērsa uzmanību tikai tām valsts varas funkcijām, kurām ir noteicoša nozīme pilsoņu brīvības apspiešanā vai nodrošināšanā; secināja, ka šīs funkcijas ir likumdošanas funkcija, jurisdikcijas funkcija un administratīvā jeb izpildu funkcija un tādējādi attīstīja mācību par trim valsts varām. Varas dalīšana palīdz aizsargāt indivīda tiesības uz brīvību, kavē despotisku, diktatorisku režīmu izveidošanos.…
Valsts varu aplūkojot kā sarežģītu, bet vienotu sistēmu, tajā skaidri var saskatīt trīs apakšsistēmas – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Katrā no tām darbojas savas institūcijas. Pēc mūsdienu izpratnes par demokrātiju starp šīm apakšsistēmām jābūt stingrai varas pilnvaru dalīšanai. Taču neskatoties uz to, ka varu kompetence ir stingri norobežota, to institūcijām nākas sadarboties un citai citu ietekmēt.
