-
Furunkuli
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Furunkula raksturojums | 4 |
| 1.1. | Stafilokoks kā furunkula izraisītājs | 4 |
| 1.2. | Furunkulus veicinošie faktori | 4 |
| 1.3. | Furunkula gaita un lokalizācija | 5 |
| 2. | Furunkuloze | 6 |
| 3. | Karbunkuli | 7 |
| 4. | Furunkulu ārstēšana un profilakse | 8 |
| 5. | Intervija ar ķirurgu Jāni Āboltiņu | 10 |
| 6. | Intervijas ar furunkulus pārcietušajiem cilvēkiem | 13 |
| 6.1. | Intervija ar Edgaru | 13 |
| 6.2. | Intervija ar Judīti | 14 |
| 6.3. | Intervija ar Gunāru | 16 |
| 6.4. | Intervija ar Antoniju | 17 |
| 6.5. | Intervija ar Līvu | 19 |
| 6.6. | Intervija ar Katrīnu | 19 |
| 6.7. | Intervija ar Andri | 21 |
| 7. | Interviju analīze | 23 |
| 8. | Aptaujas rezultāti un analīze | 26 |
| Secinājumi | 28 | |
| Izmantoto uzziņas avotu saraksts | 29 | |
| Aннотация | 30 |
Viens no faktoriem, kas veicina furunkulu izveidošanos ir netīrība. Ādai kļūstot netīrai, lielā mērā tiek traucētas tās aizsargfunkcijas – mehāniskās un ķīmiskās. Uz netīras ādas virsmas sakrājas ādas tauki un sviedri, kas atmiekšķē ādas raga kārtu. Ādas netīrība bieži vien rada niezēšanu un pamudina kasīties, kā rezultātā tiek bojāta ādas raga kārta un stafilokoki var viegli iekļūt ādas dziļākajos slāņos. Ja āda kļuvusi netīra var mainīties arī ādas tauku un sviedru ķīmiskais sastāvs: samazināties to skābums un tādejādi rodas labvēlīga vide mikrobu vairošanās procesam. Mikrobi tad var kļūt patogēni, t.i. izraisīt strutojošu iekaisumu.
Ļoti liela nozīme furunkulu izcelšanās veicināšanā ir ādas notraipīšanai, it sevišķi matu maisiņa nosprostošanai ar dažādām ķīmiskām vielām, piemēram, smēreļļām, dzesējošiem maisījumiem, kā arī ar rupjām ogļu, kaļķa, cementa un citu vielu putekļu daļiņām. Kaitīgā iedarbība, kas piemīt visām šim vielām, ir divējāda. Pirmkārt, tās nosprosto matu maisiņu atveres un, radot ādas tauku sastrēgumu, veicina stafilokoku vairošanos un paaugstina to patogenitāti. Otrkārt, šīs vielas bojā ādas raga kārtu un tādejādi veicina mikrobu iekļūšanu ādā.
Cits svarīgs faktors, kas veicina furunkulu izcelšanos ir berzēšana, kuras rezultātā attiecīgajā vietā tiek bojāta āda un traucēta sviedru un ādas tauku dziedzeru darbība. Berzēšanu var radīt šaurs apģērbs, mugursoma, uzkabe karavīriem un dažādi citi priekšmeti. Par piemēru var minēt furunkulus, kas rodas jostas vietās vai no krūštura plecu lentīšu berzēšanās u. tml.…
Furunkuls (lat. furunculus zaglēns; tā romiešu vīnkopji sauca vīnogulāja blakusdzimumus, kas atņem spēku galvenajam; arī tam līdzīga izskata augonis, furunkuls) ir akūts strutains mata maisiņa un apkārtējo audu iekaisums. Pieder pie ādas strutainajām slimībām.[3., 623] Tautā tiek saukts arī par augoni un suņanaglu.[1., 192] Ierosina stafilokoki, kas lielā skaitā atrodas uz cilvēka ādas[4., 35]. Visbiežāk furunkuli parādās tajos ādas apvidos, kur daudz tauku dziedzeru (mugura, seja) un ķermeņa rajonos, kur āda visbiežāk tiek mehāniski kairināta (kakls, gurni).[5., 215] Furunkulu rašanos veicina vielmaiņas traucējumi, hroniskas infekcijas slimības, ekzēmas, vitamīnu trūkums, netīrība, sīki ievainojumi ādā, organisma pretestību spēju zudums, lokālo ādas aizsardzības spēju samazināšanās, ko rada apsaldēšanās, pārkaršana, netīrība, svīšana ar tai sekojošu ādas macerāciju.[1., 192]
