Bioenerģijas tirgus attīstība ir viens no ceļiem, lai izpildītu Kioto protokola konvencijā parakstīto siltumnīcefekta gāzu izmešu samazinājumu un Eiropas Savienībā noteikto atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara pieaugumu. Tāpēc ļoti nozīmīgi izpētīt biodegvielas ražošanas iespējas, ieguvumus un zaudējumus Latvijā.
Biodegviela kļūst arvien konkurētspējīgāka un bez tam tā ir apkārtējai videi draudzīgāka. Tas var ienest zināmas pozitīvas izmaiņas veidojot nākotnes saimniecisko stratēģiju, kā arī paaugstinot nodarbinātību un ienākumus lauksaimniecībā, kā arī citos tautsaimniecības sektoros.
Biodegvielas nozīme, paaugstinoties fosīlās degvielas cenām, pakāpeniski pieaug.
Vispārīgs biodegvielas raksturojums
Ar biodegvielu saprotam galvenokārt trīs veidus: biodīzeļdegvielu (iegūstot no augu eļļām, vispirms no rapša eļļas, un dzīvnieku taukiem); bioetanolu, ko pievieno benzīnam (kā atūdeņots etilspirts, iegūstot no lauksaimniecības izejvielām vai blakusproduktiem, vispirms no graudiem) un biogāzi (iegūta kā gāzdegviela no biomasas un bioloģiski noārdamām atkritumu frakcijām). To visu saražojot tādā kvalitātē un piedāvājot tirgū, lai varētu izmantot iekšdedzes dzinējos par degvielu. Bez tam tuvākajos gados kā motoru degviela nelielos daudzumos var tikt pielietota arī tīra rapša eļļa, attiecīgi pārkārtojot dzinējus.…
