1.Raksturojiet izpratnes attīstību par jēdzienu „ārpolitika” starptautiskajās attiecībās”.
Tā kā jēdzieni „valsts suverenitāte” un neatkarība pēdējā laikā ir daudz kritizēti un par tiem izvērtušās dažādas diskusijas, ideja par to, ka valdība varētu īstenot kādas diskrētas aktivitātes, lai darbotos ar „ārpasauli”, ir kļuvusi naiva un nepiemērota.
Jau ne pirmo reizi ir radusies plaisa starp t.s. normālo demokrātisko masu politikas pieeju un profesionālo akadēmiķu pieeju.1 Ir parādījušies tādi jēdzieni kā „savstarpējā atkarība” un „globalizācija”, bet tā kā neviena zinātniskā pieeja īsti tiem neatbilst, diskusijas turpinās.
„Plaisa starp populāro un profesionālo ārpolitikas izpratni ir tikai sākums, kas radīs tālejošas sekas.”2
Kristofers Hills uzskata, ka ārpolitikai vajadzētu atbrīvoties no šaurajiem un vienkāršotajiem uzskatiem, kas ir radušies, to raksturojot. Starptautiskajām attiecībām ir jāvirzās tālāk, izvairoties no uzbrukumiem reālismam, kas bijuši aktuāli pēdējās dekādēs.
Ārpolitikas veidošanu starptautiskajās attiecībās nosaka dažādi faktori – indivīdi, valstu valdības, sabiedrība un pasaulē pastāvošā sistēma – taču būtībā ārpolitikas pamatā tomēr ir pašas valstis, kuras pieņem lēmumus atkarībā no pastāvošās situācijas.…
