Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 1.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 2.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 3.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 4.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 5.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 6.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 7.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 8.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 9.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 10.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 11.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 12.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 13.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 14.
  • Prezentācija 'ITER - kodolsintēzes reaktors', 15.
Darba fragmentsAizvērt

Kodolsintēze ir process kas notiek Saules kodolā. Tas ko mēs redzam kā gaismu un jūtam kā siltumu ir kodolsintēzes reakcijas rezultāts: Ūdeņraža kodoliem saduroties tie saplūst veidojot smagāku Hēlija atomu un atbrīvojot milzīgu enerģijas apjomu procesa laikā.
Zvaigznēs mūsu visumā gravitācijas spēks ir izveidojis vajadzīgo kondīciju kodolsintēzei. Vairākus miliardus gadu, gravitācija vāca Ūdeņraža mākoņus masīvos zvaigžņu ķermeņos. Zvaigžņu kodola ekstrēmā blīvuma un temperatūras dēļ notiek kodolsintēze.
Atomi nekad neatpūšas: jo karstāki tie ir jo ātrāk tie kustās. Saules kodolā temperatūra sasniedz 15 000 0000 C. Ūdeņraža atomi atrodas konstantā nemiera stāvoklī, tie sadurās milzīgā ātrumā. Dabiskā elektrostatiskā atgrūšanās kas eksistē starp pozitīvajiem kodola lādiņiem ņem virsroku, un atomi saplūst. Saplūstot diviem viegliem Ūdeņraža atomiem (H-H) rodas smagāks elements, Hēlijs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants