Laikmets, kuru vēsturē pieņemts apzīmēt par viduslaikiem, aptver daudzus gadsimtus, kuru gaitā pašos pamatos izmainījās cilvēku sabiedrība uz zemes. Viduslaiki ilga aptuveni 1000 gadus: apmēram no 5.gs. līdz 15.gs. beigām. Vēsturisku laikmetu robežas ir grūti noteikt precīzi, jo vēstures process ir nepārtraukts.
Ir diezgan grūti novērtēt viduslaikus. Humānisti un 18.gs. apgaismotājisauca viduslaikus par “tumšajiem”, “drūmajiem”, par pagrimuma laiku, cilvēka personības un sabiedrības degradācijas laiku, kas bija starp antīkās kultūras uzplaukumu un jaunu kultūras augšupeju jauno laiku sākumā. Bet šads vērtējums ir vienpusīgs, jo viduslaikos tika likti pamati mūsdienu Eiropai, tās nācijām ar savu kultūru un nacionālajām valodām. Viduslaikos radās pirmie parlamenti, pirmās konstitūcijas. Spītējot baznīcas cenzūrai, attistījās zinātne.
Vairums vēsturnieku viduslaikus saista ar valsts un sabiedrisko iekārtu – feodālismu, kurš Eiropā pilnīgi izveidojās 9.-10.gs. un aptvēra visas dzīves jomas. Viena no raksturīgākajām šīs iekārtas pazīmēm ir valsts varas decentralizācija. Visa vara piederēja militārajai aristokrātijai.
…
