-
Sirreālisms
Sirreālisms
Pazīstamākais un kliedzošākais strāvojums;
Radās 1923.gadā Francijā, uzplauka Parīzē, izplatījās uz visdažādākajām valstīm;
Vārdu sirreālisms pirmais lietoja Gijoms Apolinērs;
Izsīkst līdz ar Otrā pasaules kara beigām;
50. gados par līderi kļūst abstrakcionisms;
Kopš 70. gadu nogales sirreālisms no jauna top populārs.
Sirreālisti
Neaprobežojās ar vecās kultūras noliegumu;
Rada iespēju saskarties ar sapni un iedomu pasauli;
Izpaužas neparastais, amizantais, nežēlīgais;
Dominē seksuālā simbolika;
Pārvērš priekšmetu dzīvā ķermenī;
Radīja fantastiskas kompozīcijas;
Brīvi pārvieto, maina anatomiskos elementus;
Savas fantāzijas pārnes uz mēness;
Darbi un to nosaukumi neatbilst racionālai lietu izpratnei.
Izmantoja
Fotogrāfiskais izlizionisms – sīki izzīmējošiem otas triepieniem attēlo savu sapni;
Berzēšanas tehnika – apgleznotu audeklu novieto uz sieta un skrāpē, kamēr parādās nospiedumi;
Automātiskā rakstība – izpaust prāta plūsmu bez saprāta ietekmes, fiksējot radušos tēlus, vārdus, līnijas, krāsas.…
1. Sirreālisms radās Francijā ( uzplauka Parīzē), kur tas attīstījās no aktīvās dadaisma kustības, taču izplatījās uz visdažādākajām valstīm, ieskaitot Dienvidslāviju, Argentīnu, Ēģipti, Japānu. Vārdu sirreālisms pirmais lietoja G. Apolinērs 1917.g. kā savas lugas “Tirēzijas krūtis” otro nosaukumu. Par sirreālisma beigām pastāv dažādi viedokļi - ka tas beidzās līdz ar Otro pasaules karu, līdz ar Andrē Bretona nāvi, ka tas pastāv joprojām u.tml. 50.gados par pasaules mākslas avangarda līderi kļuva abstrakcionisms. Un šis virziens jaušami ietekmēja mākslas un masu kultūru visdažādākās jomās. Kopš 70. gadu nogales sirreālisms no jauna top populārs, tikai šoreiz ne vairs kā elitārā avangarda pārstāvis, bet gan kā postmodernisma laikmetā plaši izplatīta parādība.