Tomēr vairums zinātnieku uzskata, ka stress ir mehanisms, kas palīdz cilvēkam adaptēties ārējās un iekšējās vides izmaiņām, nosacījumiem. Tas ietver gan pozitīvas izmaiņas (spēja adaptēties dažādiām vides izmaiņām), gan negatīvas izmaiņas organismā ( psihosomatiskās slimības, psihotraumatisko situāciju sekas), tomēr cilvēks var ilgstoši ( aktīvās dzīves laikā) veiksmīgi pielāgoties straujām ārējās vides, tai skaitā arī sociālās vides, izmaiņām. Līdz ar to cilvēka dzīve nav iedomājama bez stresa. Īpaši nozīmīga ir pirmā stadija (Selje izdalītā), kuru sauc par „pirms starta gatavības stadiju”. Šai laikā organisms mobilizē savus resursus. Cilvēks ir gatavs reaģēt uz ikvienu izmaiņu. Pašsajūta ir ļoti laba.
Paaugstinās arī immunās sistēmas darbība, cilvēks neslimo, un pat var pazust kādas slimības izpausmes, bet gan tikai tās slimības, kuras pieder pie psihosomatisko slimību grupas. Garastāvoklis parasti ir pacilāts, cilvēks ir gatavs pārmaiņām. Tomēr ikviens stress maina cilvēka izjūtas, īpaši cilvēka labsajūtu.
Selje skatījumā dzīves stresam ir četri paveidi:
Hiperstress
Di – stress
Ss Ei – stress
Hipostress
Hiperstress –stāvoklis, kad cilvēks ir pārsniedzis savas pielāgošanās spējas. Tas var radīt ievērojamas izmaiņas organisma fizioloģisko funkciju un psihes darbībā ( psihosomatiskas slimības, uzmanības koncenrācijas traucējumus, atmiņas pasliktināšanos, domāšanas traucējumus, var būt arī runas traucējumi u.c.).
…
