Ar jūras viļņu baltumu, ar debess zilumu, ar ezeru dzidrumu, jāņuguns spožumu kā sīks, zaļš pleķītis uz pasaules kartes dus Latvija. Ar dvēseles siltumu, domu tālumu, ar darba tikumu un neizsīkstošu izturību šeit dzīvo neliela, bet sīksta tauta- latvieši.
Kamēr vien vēji glauž koku zarus, kamēr saule i rītu dot dzīvību gaismai, pasaule mainās, bet cilvēki, bet tauta paliek. Un, ja pēkšņi pulkstenis sāktu savu gaitu atpakaļvirzienā, latvietis joprojām paliktu latvietis gan jūras kāpās, gan lejot savas asinis par dzimteni, gan Dziesmu svētku raibumā, skandējot: „Dievs svētī Latviju!”
Vai latvieši ir darbīga tauta? Par to liecina zeme – Latgales un Vidzemes pakalni, Zemgales auglīgie līdzenumi un Kurzemes kāpas. Šie zeme jau kopš seniem laikiem tikusi piesūcināta ar sviedriem. Jo mūsu zemes dzīlēs nav paslēpies zelts, kas ar savu spožumu varētu apžilbināt pasaules acis. …
