Pirms mūsu ēras:
Kristietības sākumu parasti saista ar 1.gs. vidu. Tomēr, lai pie tā nonāktu ir nedaudz jāatskatās uz Romas impēriju, jo tajā jau bija populārs dievu – „mesiju” kults. Impērijas Austrumu provincēs radās ticība dievišķajiem glābējiem, kas iznīcinās ļaunu un atnesīs cilvēkiem laimi. Jūdu amatnieku, tirgotāju un karavīru apmetnes vairākās Sīrijas, Mazāzijas un Grieķijas pilsētās izveidojās jau hellēnisma laikmetā. Šo jūdu kopienu dēvēja par diasporu. Viņi visi pielūdza dievu - Jahvi.
Jūdaisms:
Jūdaisma aizsākumi meklējami 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Leģenda vēsta, ka ebreju tautas ciltstēvs Ābrams ar savu dzimtu sākotnēji dzīvojis Mezopotāmijā (tag. Irāka). 18. gs. p. m. ē. viņi pārcēlušies uz Dieva norādīto un apsolīto zemi Kānaānu (tag. Izraēla). Par ebreju tautas reālo pamatlicēju uzskata Ābrama mazdēlu Jēkabu, kas, pierādot savu spēkā cīniņā ar Dieva sūtītu eņģeļi, iemanto iesauku "Israels" – no senebreju val. – "cilvēks, kas cīnījies ar pašu Dievu". No Jēkaba 12 dēliem esot cēlušās 12 senā Israēla ciltis.…
