Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 1.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 2.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 3.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 4.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 5.
  • Eseja 'Abreviatūras laikrakstā "Latvijas Avīze"', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Ļoti maz „LA” tiek lietoti saplūdeņi, kas, manuprāt, labi iederētos gan presē, gan arī vēlāk sabiedrībā. Es atradu 2 piemēru, kas, manuprāt, ir visiem zināmi un nepārprotami. Lattelekom, kura pilnais nosaukums ir Latvijas telefonu komunikācija un Latvenergo jeb Latvijas enerģijas organizācija. Abos šajos piemēros abreviatūras izveidei ir izmantoti vārdu sākumi, kas ir viegli iegaumējami un arī skaniski un nu jau visiem atpazīstami un neaizstājami.
Biežāk sastopamas ir vārdu savienojumu abreviatūras, kas arī atspoguļojas manā pētījumā. Vēl ir sastopamas arī teikumu abreviatūras, bet tās tiek lietotas ļoti reti un manis apskatītajā laika posmā netika publicētas presē.
Abreviatūrām jābūt skaidrām un precīzām, kā tas ir vairums gadījumu (NVA – Nodarbinātības Valsts dienests, LBL – Latvijas Basketbola līga), lai lasītājs varētu tās pareizi uztvert un lai nerastos pārpratumi, kas nu nemaz nav vajadzīgi. Jaunu abreviatūru veidošanā neiekļauj burtus ar diakritiskām zīmēm (Č, Ļ, Ž), jo tas apgrūtinātu saīsinājumu uztveri. Tās nevarētu saprast arī citu tautību iedzīvotāji, kam latviešu alfabēts ir svešs, šie cilvēki nepratu arī izrunāt doto saīsinājumu.
Lai izprastu abreviatūras ir izveidotas speciālas saīsinājumu vārdnīcas, kas ir gan alfabētiskā, gan tematiskā secībā. Latviešu valodā trūks kārtīgu pētījumu par šo, mūsdienās tik aktuālo tēmu.
Lai arī cik ļoti mēs censtos iet līdzi laikam attīstot mūsu valodu ar abreviatūru palīdzību, nedrīkst aizmirst, ka abreviatūras ir jauna un pasveša parādība latviešu valodā un to vajadzētu lietot ar mēra sajūtu, nepārspīlējot to daudzumu.
Visu valodu ietekmē, attīstās arī latviešu valoda. Rodas daudz jauninājumu, kas aizstāj vecas lietas. Progress ir jūtams visās jomās, bet, manuprāt, vajadzētu padomāt vairāk par to, kā saglabāt tās vērtības, kas vēl atrodamas latviešu valodā. Ne jau vienmēr tas jaunais un aktuālais ir tas pats labākais. Tādēļ, iesaku lietot tīru un nepiesārņotu valodu un tas nekas, ka dažkārt nepietiek laika, lai izteiktos, varbūt tomēr apstāsimies un ieklausīsimies, ko saka otrs cilvēks, pilniem vārdiem un bez saīsinājumiem!

Autora komentārsAtvērt
Atlants