Latviskā cimda filozofija ir unikāli bagāta savā rakstu daudzveidībā, krāsu salikumā un pielietojumā. Latviešu cimdi visspilgtāk izsaka latvisko gaumi, radošo prieku un izdomu, amata prasmi, latvisko pasaules izpratni. Cimdi ir viena no īpatnējākām un skaistākām latviskās identitātes izpausmēm, kas turpina saglabāties arī mūsdienās.
Pēc arheoloģiskām ziņām Latvijā adīti cimdi pazīstami no 14.–15. gs. Eiropā cimdu adīšana izplatījusies ap 12. gs. Latviešiem cimdu adīšana saistīta ar senām tradīcijām un tautas paražām. Cimdus darināja, ne vien lai pasargātu rokas no aukstuma, bet arī tādēļ, ka cimdi bija iemīļots dāvinājuma priekšmets dažādos dzīves gadījumos. Sevišķi daudz cimdu tika dāvināts kāzās. Līdz pat 19. gs. vidum cimdu dāvināšana jeb kā agrāk teica “sviešana” saistījās ar ticību maģiskiem spēkiem. Piemēram, jaunajai sievai, pirmoreiz ieejot vīra mājā, vajadzēja atstāt pa cimdu pārim kūtī, klētī, istabā, pirtī u.c., lai nodrošinātu saticību un sekmes mājas darbos.…
