Katru reizi, kad es pārkāpju pāri saviem priekšstatiem par neadekvāto un ieraugu izvēli, kas pilnībā izpauž manu vai citu patieso „es”, es atceros par šo skaistumu. Mana tante nav slima, jo viņa nebija perfekta, viņa ir dzīva, jo viņa ir pietiekami stipra, lai turpinātu cīnīties. Viņa ir cīnītāja priekš sevis.
Vienīgais mirklis, kad cilvēks nav perfekts sev, ir tas, kurā viņš pats sevi par tādu nodēvē…
…
