• Pēckara gados trūkums un posts spieda zemniekus iesaistīt darbā arī skolas vecuma bērnus, kas radīja atšķirību darba apstākļos pilsētas un lauku dzīvē. Tāpēc 1921. gadā Izglītības ministrijas skolu departaments noteica, ka minimālais mācību gada garums lauku pirmās pakāpes pamatskolās ir 170 dienas, bet lauku otrās pakāpec un visās pilsētas pamatskolās 200 dienas.
• Pirmajos Latvijas neatkarības gados trūka attiecīgi sagatavotu skolotāju, kā arī līdzekļu viņu algām. Tādēļ 1923.gadā tika pieņemti jauni mācību plāni, kuros kopējais mācību stundu skaits tika ievērojami samazināts. Pilsētu skolām bija paradzētas 169 mācību stundas nedēļā, bet lauku skolām 181 mācību stunda nedēļā, jo mācību gads lauku skolās bija īsāks.…
