Skola man deva iespēju iepazīties ar dažādiem rakstniekiem un viņu daiļdarbiem. Gandrīz katra otrā rakstnieka darbs ir veltīts likteņa tēmai, bet tas nenozīmē, ka tie ir vienādi. Piemēram, Alberts Bels savā romānā „Cilvēki laivās” rāda mazas valodas un tautas likteni, liekot cilvēkiem apdomāties, jo diemžēl ir jau sasniegta tā kulturālā pagrimuma stadija, kad cilvēku attieksme ir vienaldzīga, svarīgākas ir ikdienas, praktiskās, materiālās rūpes, kas pilnībā pārņem viņus. Savukārt Mārtiņš Zīverts savās kamerlugās liek padomāt par mazas tautas likteni Pirmā un Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados.
Diemžēl mūsdienās vārds „fašisms” bieži tiek lietots nepareizā nozīmē , bet ne katrs zina, ka Otrā pasaules kara laikā ne visi vācieši un ne visi leģionāri bija fašisti.
…
