Reklāmas sākumā aptuveni ekrāna vidū ar seju pret ekrānā vērotājiem ir redzams pavecāks vīrietis, ap 60 – 70 gadus vecs, sirmiem matiem. Kadra fons ir piesātināti sarkans. Vīrietis ir kopts, labi ģērbies, tumši zilā uzvalkā.
Pirmajos kadros viņš rokas salicis kabatās stāv un smaida. Jautrā, nepiespiestā un familiārā manierē vīrietis „uzrunā kameru”, jeb skatītājus: „Jūs tagad noteikti domājiet, ka esmu vien parasts švīts uzvalkā un kurpēs, kaut kāds biezais.”(pēdējos vārdus pavada žests). Fons nomainās uz baltu, varonis parādās tuvplānā ekrāna kreisajā pusē tā, ka redzama vien viņa seja un rumpis līdz pusei. „Tā nav gluži taisnība. Man bagātība nav mērāma naudā. Mana bagātība ir brīvībā.” Kamēr noris šīs darbības fona brīvajā vietā parādās uzraksti vai vienkārši saprotami attēlojumi tam, ko runā galvenais varonis – pie vārdiem „mana bagātība ir brīvībā”, piemēram, tiek izvēlēts atslēgas vārds „Brīvība”, kas arī parādās īpaši pielāgota fontā ekrāna malā. Šādi brīvie laukumi tiek izmantoti visu reklāmas laiku.
…
