Tāpat kā četrām brīvībām, arī brīvai darbaspēka plūsmai ir savi ierobežojumi. Viens no veidiem kā ierobežot darbaspēka migrāciju, ir ierobežot dažādu profesiju pārstāvju darba iegūšanas iespējas. Tas nozīmē, ka, piemēram, imigrants kādā konkrētā valstī nevar strādāt advokāta profesijā.
Vēl viens veids kā ierobežot darbaspēka plūsmu ir dažādu noteiktumu un prasību izvirzīšana attiecīgajā profesijā. Tas nozīmē, ka valsts nosaka standartus un prasības, kuras ir jāievēro, lai persona varētu strādāt attiecīgajā profesijā un bieži vien imigranti neatbilst šīm prasībām, līdz ar to legāli tiek ierobežota darbaspēka plūsma konkrētā nozarē.
Visbeidzot trešā iespēja, kā ierobežot darbaspēka plūsmu, ir dažādu, imigrantam neizdevīgu, finansiālu apstākļu radīšana, piemēram, imigrantiem liekot maksāt lielākus nodokļus, nekā tie ir nacionālās valsts iedzīvotājam.
Uzskatu, ka brīva darbaspēka migrācija ir viens no Eiropas Savienības sasniegumiem. Pateicoties šai situācijai iedzīvotāji, apsverot ieguvumus un zaudējumus, var brīvi meklēt un atrast darbu tajā ES valstī, kur tiem ir izdevīgāk. Tas sniedz priekšrocības gan valstij, no kuras izbrauc, gan valstī, kurā iebrauc. Tajā pašā laikā ļoti apsveicama ir ideja par šī procesa regulāciju, pretējā gadījumā mazāk attīstītās valstis kļūs arvien nabadzīgākas, jo lielākā daļa iedzīvotāju izceļos.
…
