| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | TIESLIETU MINISTRIJAS VĒSTURE | 4 |
| 1.1. | 1918. Līdz 1938. Gads | 4 |
| 1.2. | 1940. Līdz 1990. Gads | 5 |
| 1.3. | Pēc 1990.gada | 5 |
| 2. | TIESLIETU MINISTRIJAS FUNKCIJAS | 7 |
| 3. | TIESLIETU MINISTRIJAS STRUKTŪRA UN AMATPERSONU KOMPETENCE | 8 |
| 4. | TIESLIETU MINISTRIJAS TIEŠĀ PADOTĪBĀ ESOŠĀS IESTĀDES | 10 |
| 4.1. | Uzņēmumu reģistrs | 10 |
| 4.2. | Ieslodzījuma vietu pārvalde | 11 |
| 4.3. | Datu valsts inspekcija | 11 |
| 4.4. | Valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” | 12 |
| 4.5. | Valsts valodu centrs | 12 |
| 4.6. | Valsts tiesu ekspertīžu birojs | 13 |
| 4.7. | Patentu valde | 13 |
| 4.8. | Valsts zemes dienests | 14 |
| 4.9. | Valsts probācijas dienests | 14 |
| 4.10. | Tiesu administrācija | 15 |
| 4.11. | Juridiskās palīdzības administrācija | 15 |
| 4.12. | Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija | 15 |
| SECINĀJUMI | 16 |
SECINĀJUMI.
Tieslietu ministrija, kā tiešā valsts pārvaldes iestāde realizē valsts politiku tieslietu nozarē. Līdz ar to, tai ir visciešākā saistība ar vienu no valsts varām – tiesu varu. Minētā valsts vara ir neatņemama sastāvdaļa demokrātiskas valsts pastāvēšanā. Tieslietu ministrija ir vadošā iestāde, kas realizē un pilnveido neatkarīgas tiesu sistēmas pārvaldi.
Tieslietu ministrija ir viena no pirmajām ministrijām Latvijā un Ministrijas statusu un darbību nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta iekārtas likums, kā arī pastāvīgais Tieslietu ministrijas nolikums.
Tieslietu ministrija ir atbildīga par Latvijas pārstāvību Eiropas Kopienu tiesā, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Tieslietu ministrija nodrošina Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Kopienu tiesā un mērķtiecīgi nostiprina savu dalību šajā procesā. Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst tieslietu sistēmas pārvalde, dažādu tiesību jomu izstrāde un pilnveidošana, kā arī Tieslietu ministrija veic padotības iestāžu uzraudzību.
Tieslietu ministrija sastāv no vairākām struktūrvienībām, kurās tiek risināti nozaru politikas jautājumi, tiesu jautājumi, likumdošanas jautājumi, stratēģijas jautājumi un vispārējie jautājumi. Struktūrvienībās ietilpst departamenti un patstāvīgās nodaļas.
…
Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram. Autore darbā ir apskatījusi Tieslietu ministrijas vēsturi, kā dienu pēc Latvijas proklamēšanas zvērināts advokāts P. Juraševskis kļuva par tieslietu ministru un zvērināts advokāts E. Strautnieks par viņa biedru, abiem gandrīz no jauna bija jāizveido Tieslietu ministrija – iestāde, kas nodrošinātu neatkarīgu tiesu varu Latvijā. Darbā ir uzskaitītas Tieslietu ministrijas funkcijas, kas ir valsts politikas īstenošana dažādās jomās, Latvijas Republikas pārstāvība Eiropas Savienības Tiesā, kā arī sabiedrības veicināšana tiesiskās domas un apziņas attīstībai atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Tālāk autore ir apskatījusi Tieslietu ministrijas struktūru un amatpersonu kompetenci, kas ir noteikta ar „Ministru kabineta noteikumiem Nr. 243” Tieslietu ministrijas nolikumā. Un, kā pēdējo, autore ir uzskaitījusi Tieslietu ministrijas tiešā padotībā esošās iestādes kā arī, katras iestādes funkcijas un aprakstus.
