Ēģiptes māksla kā šķiru sabiedrības māksla.
Māksla kalpoja valdnieku slavināšanai, bijības iedvešanai. Ēģiptiešu sabiedrību veidoja 7 sabiedrības slāņi – faraons (valdnieks un dievs), augstākie ierēdņi, priesteri (valda, pavēl, ziņo), zemākie ierēdņi, rakstveži (uzrauga, izrīko, ziņo), karavīri (aizsargā, karo), tirgotāji, amatnieki (strādā, apgādā, maksā nodevas), zemnieki, strādnieki (strādā, apgādā, maksā nodevas), vergi (strādā, paklausa). Mākslas kanonu pamatā bija valdnieka varenības attēlojums un saistība ar dievišķo. Valdnieka un augstmaņu figūru milzīgie izmēri attiecībā pret citām, speciāla krāsu simbolika utt.
Ēģiptes klimatiskie apstākļi, valsts iekārta, reliģija.
Atrodas tropu joslas tuksneša zonā starp Arābijas un Lībijas tuksnešiem. Vienīgais neizsīkstošais ūdens avots ir Nīla, kas periodiski applūst, veidojot lauksaimniecībā apstrādājamas zemes. Pavasarī apm. 50 dienas pūš sauss, karsts, putekļains vējš – hamsins.
Lai veiktu darbietilpīgos irigācijas darbus un spētu aizsargāties radās nepieciešamība pēc nelielu pilsētvalstu – nomu veidošanās. Vajadzības pēc centralizētas varas rezultātā radās administratīvais aparāts ar valdnieku priekšgalā. Valdnieks izveidojās no cilts militārā vadoņa. No apmēram 40 nomiem pirmsdinastiju laikā tika izveidotas 2 valstis – Augšēģipte un Lejasēģipte, kuras ap 3100/2900 g.p.m.ē. tika apvienotas vienā valstī. Darbojās plašs un sarežģīts ierēdniecības aparāts – uz 100 iedzīvotājiem 1 ierēdnis.
…
