Cenšoties ierobežot Daugavas postījumus Rīgas pilsētas vadība jau 17. gs. 40. gados sāka dambju būvi, kuriem vajadzēja aizsargāt salas no pavasara plūdiem. Tā rezultātā salas tika apvienotas. Tiesa, šie pirmie dambji nebija pretinieks Daugavas straumei un jau drīz tika iznīcināti un salas atkal tika atdalītas viena no otras.
Daugavā zvejniecībai izsenis ir bijusi liela nozīme un, lai arī kad cilvēki apmetās uz šīm salām, pirmie to iedzīvotāji bija zvejnieki. Sala uz, kuras pamata tad arī veidojusies mūsdienu sala ir Žagaru sala. Savu vārdu 17. gs. sākumā tā ieguva no salas galvenā zvejnieka Žagara vārda, bet kad 17. gs. par salas galveno zvejnieku kļuva Ķīpis, salu sāka saukt par Ķīpja salu. Līdz gadsimtu mijai salu dēvēja abos vārdos, taču sākot ar 18. gs. to konsekventi dēvē tikai par Ķīpsalu. 1683. g. salā bija 7 zvejnieku sētas, bet pēc desmit gadiem to skaits jau sasniedza 12.
Cieši blakus Ķīpsalai atradās tā dēvētā Darvas sala. Nosaukumu tā ieguva no uz tās uzceltā Rīgas pilsētas darvas šķūņa. Darva ilgu laiku bija bijusi Rīgas eksportprece, taču 17. gs. beigās tās eksportēšana kļuva nerentabla un pilsēta šķūni iznomāja, bet sala ieguva mazās Ķīpsalas vārdu no uz tā dzīvojošā ķīpju dzimtas zvejnieka Jāņa Ķīpja. Šī sala salīdzinoši drīz saplūda ar Lielo Ķīpsalu. …
