Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina pasaules globalizāciju, ir informāciju tehnoloģiju attīstība. Tās ietekmē arī tiesības, kas reglamentē personu savstarpējās komunikācijas tiesiskās sekas. Viens no tiesību risinājumiem, kas virzībā uz informācijas sabiedrību visās ES valstīs vismaz teorētiski nodrošina elektronisko transakciju legalizāciju ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments. Ieskatīsimies elektroniskā paraksta tiesiskajā regulējumā, kas Latvijai jāpilda saistībā ar valsts dalību ES.
2002. gada 31. oktobrī Saeima pieņēma Elektronisko dokumentu likumu (EDL), līdz ar to Latvijā noteikts elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesiskais statuss. Elektronisko dokumentu likums stājās spēkā 01.01.2003.
EDL projekts tika sagatavots balstoties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 13.12.1999. Direktīvas Nr. 1999/93/EK par Eiropas kopienas pamatnostādnēm e-paraksta jomā.
Elektroniskā paraksta jēdziens.
E- paraksts ir juridisks jēdziens un tāpēc no tiesību normas priekšrakstiem ir atkarīgs tā izmantošanas tiesiskais rezultāts. E-paraksts atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un tiesību priekšrakstiem var pildīt dažādas funkcijas: apstiprināt parakstītāja gribu vai nodomu, nodrošināt parakstīto datu integritāti, informācijas pārsūtīšanas procesa drošību, noteikt arī parakstītāja identitāti. Atkarībā no e-paraksta tiesiskā statusa reglamentācijas, minētās funkcijas var tikt nodrošinātas vienlaikus, vai arī tikai kāda no tām.…
