Latvijas ārējos ekonomiskos sakarus veido ārējā tirdzniecība un ārvalstu investīcijas.
Situācija un galvenās attīstības tendences. Latvijas ekonomika iepriekšējā desmitgadē lielākoties ir bijusi spēcīga, un IKP pieauguma temps (2003. gadā - 7,5 %) ievērojami pārsniedzis vidējo rādītāju ES. Pēc algotā darbā gūto ienākumu samazinājuma, kas bija vērojams deviņdesmitajos gados, kopš 2001. gada reģistrē ievērojamu šā rādītāja pieaugumu. Nodarbinātības līmenis, kas 2003. gadā bija 61,8 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, ir nedaudz mazāks par vidējo rādītāju ES. Tomēr galvenās problēmas vēl aizvien ir liels bezdarbs (2003. gadā - 10,4 %), ilgstošs bezdarbs (4,3 %), jauniešu bezdarbs (17,9 %) un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām. Latvijā ir relatīvi zems vispārējais dzīves līmenis, relatīvi daudz cilvēku uz nabadzības sliekšņa (2002. gadā - 16 %) un nopietnas problēmas saistībā ar trūkumcietējiem. Izplatīta parādība ir nedeklarēts darbs (aptuveni 14 - 20 % no IKP), pastāv būtiskas atšķirības starp reģioniem un starp pilsētām un laukiem. Vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas ir daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki, invalīdi, veci cilvēki, bezdarbnieki, bijušie ieslodzītie, bezpajumtnieki un cilvēktirdzniecības upuri. …
