Cilvēce uz zemes pastāv jau kopš neatminamiem laikiem. Katra paaudze ir kā jaunās labības ražas birums apcirknī. Mēs cilvēki esam tikai graudi, ko Laika grieži maļ savās varenajās dzirnās. Arī graudi kā zināms ir dažādi-rupjāki, smalkāki, gadās arī slimi. Bet dzirnās jau netiek šķirots, galvenais, lai malums būtu smalks un balts. Var sanākt gana smalks, bet ar pelēcīgu nokrāsu. Kāpēc tā, to zina tikai cilvēks, jo tamdēļ viņš ir pasaulē.
Cilvēks nav akmens, kas guļot ceļmalā, pats sevi pilnveido, cilvēks ir un top, aug un nobriest mijiedarbībā ar pasauli. Viņa uzdevums šajā pasaulē ir atrast Patiesību. Jo melnākas mūsu domas, jo vairāk naida, jo tumšāku krāsu veidos malums. …
