Artūra Snipa romāns ”Pasaule pēc tam” stāsta par tālu nākotni, kad pasaule ir gājusi bojā, un ir ļoti maz izdzīvojušie. Es izvēlējos šo grāmatu, jo man pēdējā laikā ir parādījusies interese par futūristiskiem stāstiem un pieņēmumiem par to, kā mēs – šīs planētas iedzīvotāji, izskatīsimies (eksistēsim) tālākā nākotnē. Man ir interese par to, vai mūsu sugai vispār ir lemts turpmāk eksistēt, jo mēs attīstāmies ļoti strauji, un ņemot vērā pasaules globalizāciju, dažreiz sāk likties, ka mums visiem šeit paliek par šauru. Par to liecina tādas lietas kā, piemēram, kari un savstarpējā nāciju konkurence.
Es bieži skatos raidījumu ”Futūršoks”, tas mani ļoti aizrauj. Es saskatu apbrīnojamas lietas tajā, ko cilvēks ir sasniedzis, jau sākot no elektrības radīšanas, beidzot ar tādām lietām kā roboti un mākslīgais intelekts. Grāmata ”Pasaule pēc tam” nav nekas patiess par to, kas notiks ar mums nākotnē, bet gan kaut kas līdzīgs tam – kas varētu notikt ar mūsu planētu un cilvēci tālā nākotnē. Tas ir domu lidojums, iztēlojums par to kā varētu būt. Tā ir kā pasaka, bet nevis par senajiem laikiem, kad valdīja pūķi un princeses, bet gan par nākotni, kad mūs iespējams varētu sagaidīt izmiršanas robeža.…
