1.Politikas definēšana
Pēc M.Vēbera, politikas jēdziens ir plašs un „aptver jebkuru patstāvīgi vadītu darbības veidu” [29.lpp.]. Politika var būt bankas politika, ģimenes politika, pilsētas politika u.c.. Taču sīkāk viņš aplūko valsts vadīšanu, valsts politiku – [Politika ir] „politiskas savienības, proti, valsts vadīšana vai vadīšanas ietekmēšana”.[29.lpp.] Valsts savukārt ir politiska savienība, kas ir balstīta uz vardarbību – vardarbību kā specifisku līdzekli. Valsts ir cilvēku kopums, kas „ pretendē (ar panākumiem) uz leģitīmās fiziskās vardarbības monopolu” [30.lpp.] Tādējādi politika nozīmē arī „tiekšanos pēc līdzdalības varā vai pēc varas sadalījuma ietekmēšanas” [30.lpp.] gan valsts ietvaros, gan starp cilvēku grupām.
2. Kundzības leģitimitātes pamatojums
Pastāv 3 kundzības leģitimitātes attaisnojuma pamat tipi:
1. „Tradicionālā” kundzība – „tikumi, kas kļuvuši svēti to izsenās nozīmības dēļ un dēļ ierastās orientācijas uz to ievērošanu” [31.lpp.]
2. „Harizmātiskā” kundzība – pakļaušanās vadonim viņa autoritātes, varonības, „izredzētības ” - harizmas u. tml. iemeslu dēļ. Vadonim iekšējs aicinājums.
3. „Legalitārā” kundzība – pakļaušanās racionāli veidotiem noteikumiem, likumiem.
…
