Kamēr augs dzīvo, tikmēr katrs oglekļa grams satur vienādu daudzumu 14C atomu. Augiem atmirstot, jauna radioaktīvā oglekļa uzņemšana beidzas un turpinās tā sabrukšana. Pēc 5730 gadiem paliek puse no 14C, pēc nākamajiem – paliek puse no puses utt. (1)
Ar radiooglekļa metodi var noteikt vecumu līdz 50 000 gadu veciem paraugiem. Metodes lietošanai vislabākais materiāls ir fosilā koksne. Mūsdienu koksnes kopīgā oglekļa grams dod scintilatorā (Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas jonizējošā starojuma iedarbībā rodas dažās organiskās un neorganiskās vielās (2)) caurmērā 15 impulsus minūtē. Ja tāds pats fosilās koksnes oglekļa daudzums dod 7,5 impulsus, tad tā vecums ir 5730 gadu. Impulsu skaita samazināšanās par vienu impulsu minūtē atbilst 764 gadiem. Ar radiooglekļa metodi Latvijā noteikti vairāku ledus laikmeta, starpledus laikmeta, ledus laikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta nogulu, kā arī arheoloģisko objektu vecums. Piemēram, Lejasciema apakšhorizonta aleirītu augu atlieku vecums ir 34 000 gadu (1).
…
