Boēcijs savā darbā ‘’Par mierinājumu filozofijā’’ apskata un cenšas atrast saikni kā arī izskaidrojumu tam, kas ir svētlaime un kur tā rodama. Darbs pasniegts dialoga formā. Sarunājas pats autors un Filozofija .Skaidri saprotams ir fakts ka visu cilvēku, mirstīgo rūpes kurās arī izpaužas viņu pūliņi ir tiekšanās pēc svētlaimes ,šīs netiešās alkas pēc labuma cilvēkam piemīt jau kopš dzimšanas. Tomēr jautājums paliek atklāts-Kas tad īsti ir šī svētlaime? Kādu formu tā pieņem? Pēc autora viedokļa var secināt, ka bieži vien cilvēks par svētlaimes centru un būtību uztver materiāli, fiziski sniedzamu labumu, tomēr ‘’Šais labumos kuros katrs alkstošais cer rast svētlaimi nekādā ziņa nevajag to meklēt, nepatiesas laimes formas un cēloņus, kuri pamudina tiekties pēc tās.’’…
