Demokrātiskas valsts funkcionēšana ir cieši saistīta ar tās pamatlikumu jeb Satversmi, sauktu arī par konstitūciju, kas nosaka valsts iekārtu un tās tiesību normas, pēc kuram jāvadās likumdevējam un izpildvarai. Nesen izveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams izstrādāt šo Satversmi, kamdēļ arī tika izveidota pilsoņu demokrātiski vēlēta pārstāvniecība Satversmes Sapulce, kas risināja arī citus valstij nozīmīgus jautājumus.
Satversmes Sapulces vēlēšanas
Tautas Padome jau 1918.gada 2.decembrī uzdeva savai Satversmes komisijai divu nedēļu laikā sagatavot nolikumu Satversmes sapulces vēlēšanām, taču sakarā ar situācijas pasliktināšanos, mēneša otrajā pusē Tautas padome pie šī jautājuma vairs neatgriezās. Kamēr Pagaidu valdība uzturējās Liepājā, tika izdots uzsaukums par to, ko valstij dotu Satversmes sapulces izveidošana:
„ Ir vajadzīgi jauni likumi un brīvības, kādas ir pilsoņiem visās kultūras zemēs. Jaunus likumus jaunai Latvijas valstij varēs dot tikai Satversmes sapulce. Latvijas iedzīvotajiem ta dos pilnīgu personas neaizskaramību, sapulču un biedrošanās brīvību un preses brīvību, ticības brīvību un visas citas neierobežotas pilsoņu tiesības..Strādniekiem Satversmes sapulce dos darbu un maizi..Bezzemniekiem..piešķirs zemi..Latvijas Satversmes sapulce gādās par tautas izglītību visiem..[nokārtos] Latvijas ārējās attiecības un sakarus ar citām valstīm.”…
