Par vides kaitējumu gandrīz nemaz nerunā Minimatas gadījumā, taču atmosfērā esošais dzīvsudraba līmenis pārsniedza vairāk kā par 500% normālo devu.
Dzīvsudrabs ir dabiski sastopams vidē, taču tas parasti ir droši iekļauts minerālu sastāvā un nerada būtisku risku. Problēmu rada cilvēka darbības, kuru dēļ liels daudzums dzīvsudraba noplūst vidē, un šis dzīvsudrabs var palikt brīvā apritē tūkstošiem gadu. Galvenās problēmas rada dzīvsudrabs ūdenī un augsnē, jo tur tas sastopams ārkārtīgi toksiskā formā un viegli var iekļūt dzīvnieku organismā, tādējādi tālāk nokļūstot cilvēka barības ķēdē.
Kopumā samazinās mikrobioloģiskā aktivitāte jebkruam augam, jo dzīvsudrabs nogalina daudzas šūnas.
FOTOSINTĒZE GANDRĪZ APSTĀJAS un arī augu dīgtspēja samazinās kā redzams attēlos.
Augiem rodas arī oksidatōvais stress, kas, kā zināms, sekmē organisma nespēju tikt galā ar apkārtējās vides faktoru radītajiem šūnu bojātājiem, kļūstot par labvēlīgu fonu straujākai novecošanai un dažādu slimību attīstībai. Oksidatīvais stress rodas, kad organismā zūd antioksidantu un brīvo radikāļu līdzsvars. Tādējādi veidojas pārāk daudz brīvo radikāļu – aktīvu molekulu, kuras ir iesaistītas daudzos procesos. Brīvie radikāļi kaitē veselībai un pakāpeniski paātrina novecošanos.
…
