A.Sakse pieder pie tās rakstnieku paaudzes, kuri literatūrā ienes un tālāk attīsta labākās tradīcijas. Viņas talants vienlīdz spilgti izpaudies romāna, stāsta un literārās pasakas žanrā.
Man ļoti patīk A.Sakses grāmata „Pasakas par ziediem”. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka katra pasaka man liek pārdomāt par dzīvi, kāda tā īstenībā ir. Pasakās A.Sakse raksta par ziediem, bet to vietā iedomājas cilvēkus.
Pasakās ir attēlotas ļoti daudzas tēmas – par mīlestību, mantkārību, alkohola problēmām, bērnu un vecāku attiecībām. Un to visu rakstniece attēlo ar ziedu palīdzību. Katrs cilvēks jau to pasaku izprot savādāk, bet doma ir viesiem līdzīga, tikai atšķiras nianses, kurām mēs katrs vairāk pievēršam uzmanību. A.Sakses pasakas es lasīju jau bērnībā un tās man ļoti patika, bet tagad es arī bieži tās pārlasu, jo viņas, pēc manām domām, ir ļoti interesantas. Jau ziedu nosaukums vien man liek to pasaku izlasīt, mani interesē, kas ir rakstīts par katru ziedu.
Ziedi – bez tiem jau pasaule nemaz nevar pastāvēt. Man liekas, ka mēs nevaram bez viņiem dzīvot. Pat taurenim vajadzīgs ziediņš, uz kura tas varētu nosēsties.…
