Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 1.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 2.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 3.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 4.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 5.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 6.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 7.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 8.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 9.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 10.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 11.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 12.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 13.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 14.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 15.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 16.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 17.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 18.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 19.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 20.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 21.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 22.
  • Prezentācija 'Fotosintēze', 23.
Darba fragmentsAizvērt

Fotosintēze – gaismas enerģijas transformācija organisko vielu ķīmiskajā enerģijā, izmantojot oglekļa dioksīdu un ūdeni.

1630.g. holandiešu dabaszinātnieks Jans Batists van Helmonts atklāja, ka augi paši veido organiskās vielas.
Džozefs Prīstlijs 1771.g. konstatēja, ka augi gaismā izdala O2, bet dzīvnieki – CO2.
19.gs. beigās krievu augu fiziologs Konstantīns Timirjazevs noskaidroja fotosintēzes mehānismu un hlorofila lomu tajā.
Tumsas reakcijas atklāja un pierādīja Melvins Kalvins.

Kur notiek fotosintēze
Fotosintēze notiek zaļo orgānu (lapās, viengadīgos stumbros) audos, kas satur hloroplastus. Šos audus sauc par pamataudiem jeb parenhīmu jeb mezenhīmu jeb mezofilu.

Eikariotu hloroplastos un uz prokariotu fotosintezējošajām membrānām ir pigmenti, kas absorbē daļu redzamās gaismas spektra. Hloroplastos lielā daudzumā ir hlorofils a (zilgani zaļš) un b (dzelteni zaļš), kas absorbē sarkano un zili violeto gaismu, kā arī nedaudz karotinoīdu, kas fotosintēzē piedalās tikai tad, kad hlorofils noārdās (rudenī). …

Atlants