Kaut arī 1905. gada revolūcija Latvijā sākās kā strādnieku kustība, tā kļuva par revolūciju, kuras mērķis bija muižnieku varas sagrāve.
Prāvas, kurās tiesāja 1905. gada sacelšanās dalībniekus, turpinājās līdz pat pirmajam pasaules karam. Visu represiju rezultātā Latvijā cieta ap 18 000 cilvēku, no tiem aptuveni 3000 bija dažādā veidā nogalināti. Ievērojams skaits, ap 10 000 tika ieslodzīti cietumā vai aizsūtīti uz Sibīriju, kā arī ≈5 000 emigrēja uz ārvalstīm. Ievērojams skaits Latvijas revolucionāru gāja bojā arī katorgā un trimdā, jo ne visi, kas devās politiskā emigranta tālajos un smagu pārbaudījumu pārsātinātajos ceļos, spēja nodzīvot līdz tam laikam, kad Piektā gada cīnītāju sapņus vērta īstenībā jaunas šķiru kaujas. P.Stučka vēlāk rakstīja, ka nekur visā plašajā Krievijā tik skaidri nebija sajūtamas ne uzvaras šalkas, ne sakāves šausmas. Pēc 1905. gada revolūcijas saasinājās attiecības starp latviešiem un vāciešiem, kā arī palielinājās cara valdības uzticība vācbaltu muižniecībai, kuras politiskās pozīcijas atkal nostiprinājās.…
