Cilvēka un dabas mijiedarbība

Antropogēns – ar cilvēka izcelsmi saistīts.
Antropogēnā ainava – cilvēka darbības rezultātā izmainītā dabas ainava (vide).
Ekoloģija – zinātne par organisma un vides attiecībām. Terminu ieviesa vācu biologs E.Hekels 1866. gadā.
Monitorings – dabasvides stāvokļa vai kāda tās komponenta, vai procesa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas informatīvā sistēma.
Relikti – tādi, kas kādā teritorijā saglabājušies no senākajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
Selje – dubļu un akmeņu plūsmas, kas rodas kalnu upju gultnēs pēc intensīvām lietusgāzēm vai sniega un ledāju kušanas. Raksturīgas arīda klimata apstākļiem Kaukāzā, Āzijas kalnos, Alpos, Kordiljēros – sevišķi vietās, kur ir iznīcināta dabīgā veģetācija.
Arīdais klimats – sauss, kontinentāls klimats ar augstu gaisa to, raksturīgas lielas gada un diennakts to svārstības, mazs nokrišņu daudzums. Ilgstoši sausuma periodi, bieži pūš sausvējš.
Veidojas subtropisko anticiklonu, aukstu okeāna straumju un reljefa ietekmē. A. Klimata apstākļos veidojas sālsezeri, pastāvīgu ūdensteču (upju) maz, tikai tranzītupes.
Vādī – upes sausgultnes Arābijas tuksnešos un Āfrikā.
Krīki – sausgultnes un izsīkstošās upes Austrālijā.
Uzboji – upes sausgultnes Centrālāzijā.
Fjumāras – Vidusjūras baseina upes, kurās ūdens ir tikai lietus periodā – pārējā laikā sausgultnes.
Fluviāls – tāds, kas attiecināms uz upi.
Girlo (girlas) – attekas vai atzari upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, kā arī no šīm jūrām pilnīgi nenošķirtos limānus.
Limāns – sekls līcis, kas veidojies jūrai applūdinot upju deltas daļu. Piem. Donavas girlas, Dņestras vai Dņepras limāni.
Limnisks, Limno – ezeram piemītošs, uz ezeru attiecināms.
Glaciāls – tāds, kas radies ledāja darbības rezultātā.…