Tauta Oidipam atbildēja, ka palīdzēt varot pareģis Teresijs, kurš bija akls. Viņu starpā notika asa vārdu apmaiņa, jo Oidips to uzskatīja par apvainojumu, kad Teresijs teica, ka viņš ir vainīgs. Bet kad Oidips apdomājās un sagaidīja ziņu no vēstneša, ka Oidips nav Poliba bērns. Viņš saprata, ka Teresijs teica patiesību.
Uzzinot patiesību viņa sieva un māte bija izdarījusi pašnāvību pakaroties savā istabā. To redzot Oidips paņēma viņas brošu un izdūra sev acis un kļuva akls. Viņš nespēja aptvert to, ka lāsts ir piepildījies, kā arī nevarēja to pārdzīvot. Savus bērnus uzticējis sievas un tajā pašā laikā mātes brālim viņš pazemīgi lūdzās piedošanu pilnīgi visiem un lūdza atļauju Tēbu iedzīvotājiem vēl kādreiz tur iegriesties.
…
