-
Tūrisms Latvijā
2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Absolūtie lielumi | 4 | |
| Relatīvie lielumi | 5 | |
| Tabula Nr 1 Latvijas robežšķērsojumu skaits | 5 | |
| Tabula Nr 2 Struktūras un dinamikas relatīvo lielumu sakarība | 6 | |
| Sadalījuma rindas | 7 | |
| Tabula Nr3- Tūristu sadalījums pēc skaita | 7 | |
| Vidējie lielumi | 9 | |
| Tabila Nr 4- Tūristu vidējais aritmetiskais skaits gadā intervālā no 1995-2000.g. | 9 | |
| Tabula Nr5 Mediānas un modas aprēķināšana | 10 | |
| Dinamikas rindas | 11 | |
| Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu raksturošana | 12 | |
| Tabula Nr 6 Dinamikas rindas rādītāju aprēķināšana | 12 | |
| Variācijas rādītāji | 14 | |
| Tabula Nr7 Variācijas rādītāju aprēķināšana | 14 | |
| Tabula Nr8 Dispersijas, standartnovirzes un variācijas koeficienta aprēķināšana | 15 | |
| Indeks | 16 | |
| Tabula Nr9 Indeksa rādītāju aprēķināšāna | 17 | |
| Tabula Nr 10 Koppindeksa aprēķināšana | 18 | |
| Statistisko datu grafiska attēlošana | 20 | |
| DiagrammaNr1 Tūristu sadalījums pēc vecuma | 20 | |
| DiagrammaNr2. Viena ceļotāja vidējie izdevumi 1999.gadā | 20 | |
| Diagramma Nr3 Viena ceļotāja vidējie izdevumi 2000.gadā | 20 | |
| Secinājums | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Absolūtie lielumi
Absolūtie lielumi- tas ir rādītāji,kas izsaka pētāmo objektu un parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu. Absolūtie lielumi ir statistikas datu pamatforma un sākotnējais materiāls tālākajiem to vispārinājumiem.
Veidi: individuālie- izsaka statistiskā kopuma atsevišķām vienībām piemītošo pētāmās pazīmes lielumu. Tie nerāda, kādas ir statistiskās likumsakarības, bet tie ir nepieciešami likumsakarību izzināšanai un labākai izprašanai.
summārie- ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu. Lietojot summāros lielumus. jāievēro šo lielumu īpatnība. Ja summārie lielumi aptver lielus kopumus vai plašas teritorijas un ir izteikti miljonos un miljardos, grūtāk kļūst tos izprast un salīdzinoši novērtēt.
Mērvienība: naturālās- izsaka absolūtos lielumus atbilstoši pētāmo lietu un parādību dabiskajām īpašībām un to sabiedriskās izmantošanas raksturam. Lieto vienkāršās un saliktas mērvienības. Vienkāršās- izsaka pētāmas parādības lielumu, saistot to ar šīs parādības vienu būtisku īpašūbu. Saliktās- izsaka parādibas lielumu, kas veidojies vairāku faktoru vienlaicīgas kompleksas darbības rezultātā. Statistikā lieto tiešās un nosacītas mērvienības. Tiešās- raksturo parādību faktiskos apjomus. Nosacītās- iegūst, pārrēķinot dažādu produkcijas vai darba veidu tiešos apjomus kādas nosacīti pieņemtas produkcijas vai darba daudzuma vienības.
naudas mērvienības- ietver sevī ne tikai lietu faktiskos daudzumus, bet arī sabiedriskās ražošanas nosacījumus un uzņēmumu darbības ekonomiskos rezultātus. Lieto faktiskās un salīdzināmās mervienības
vērtības (naudas vienības ). Lieto faktiskās cenas un salīdzināmās cenas.
…
Secinājums:dinamiskie relatīvie lielumi palīdza noteikt cikos reizes tūristu skaits no 1995.g. līdz 2000.g. ir izmainījies- 1995.gadā tas ir samazinājies, bet pārējos gados ir palielinājies.Koordinācijas relatīvie lielumi palīdza noteikt cikos reizes izbraukušo skaits ir izmainījies salīdzinājumā ar iebraukušo skaitu- no 1995.gada līdz 2000. gadam Latvijas iedzīvotāji samērā vienmērīgi gan izbrauca gan iebrauca. Ārzemnieki no 1995.gada līdz 1999.gadam vairāk iebrauca tikai 2000/gada izbraukušo sakits ir lielāks. Salīdzinājuma relatīvie lielumi palīdz salīdzināt Latvijas tūristu skaitu ar ārzemniekiem- no 1995.g. līdz 2000. Latvijas tūristu skaits(gan iebraukušo, gan izbraukušo) ir lielāks.
