Dienaskārtības jēdziens ir ļoti cieši saistīts ar problēmjautājuma izveidošanas (issue creation) procesu. Problemjautājumu var definēt kā sava veida konfliktu starp divām vai vairākām grupām, kas tā vai citādi attiecas uz varas pozīciju un resursu sadali. Problemjautājumu var izvirzīt gan atsevišķa grupa (piemēram, politiskā partija) vai arī atsevišķi indivīdi, kuri ir tajā ieinteresēti. Tāpat problēmjautājums var rasties sakarā ar kādu notikumu un attīstīties tālāk, parādoties publiskajā, politiskajā vai mēdiju dienaskārtībā.
Politiskas analīzē var izdalīt divus dienaskārtības pamat tipus.
1.Sistemātiskā (systemic) dienaskārtība – tajā tiek iekļauti visi problemjautājumi (issues), kas uz doto brīdi tiek apspriesti politiskajā kopienā, kā visvairāk uzmanību piesaistoši.
Sistemātisko dienaskārtību mēs varam novērot katras vietējās, valsts vai nacionālā līmeņa politiskajā kopienā. Pastāv trīs priekšnosacījumi, lai problemjautājums nokļūtu sistemātiskajā dienaskārtībā. Pirmkārt tam ir vajadzīga plašas sabiedrības uzmanības piesaistīšana, vai vismaz plašiem sabiedrības slāņiem ir jābūt informētiem par doto problemjautājumu. …
