-
Kopējais pieprasījums. Multiplikatora (reizinātāja) modelis
• Izmaiņas investīciju izdevumos. Tās ietekmē: 1) procenta likme. Jo augstāks bankas procents par kredītu, jo mazāks būs investīciju un līdz ar to arī kopējā pieprasījuma apjoms; 2) no investīcijām gaidāmā peļņa. Labākas prognozes palielina pieprasījumu pēc investīcijām; 3) nodokļu likmes. Jo lielāki nodokļi jāmaksā uzņēmējam, jo mazākas būs viņa iespējas investēt; 4) jaunu tehnoloģiju ieviešana, kas stimulē investīcijas un tātad arī kopējo pieprasījumu; 5) neizmantoto ražošanas jaudu esamība. Liekas jaudas nestimulē investīcijas;
• Izmaiņas valsts izdevumos. Tiem pieaugot, palielinās kopējais pieprasījums;
• Izmaiņas tīrā eksporta apjomā. To ietekmē: 1) ārvalstu nacionālais ienākums. Jo tas lielāks, jo vairāk iespēju palielināt konkrētās valsts eksportu; 2) valūtas kurss. Jo zemāks nacionālās valūtas kurss, jo lētākas šīs valsts preces ārzemēs un rezultātā eksporta apjoms lielāks.
Saņemot ienākumu, ir divas iespējas: to var iztērēt vai arī ietaupīt. Patēriņš ir ienākuma daļa, kura tiek iztērēta, pērkot patēriņa priekšmetus un pakalpojumus. Tā apjomu galvenokārt nosaka ienākuma līmenis: jo lielāks ienākums, jo vairāk cilvēki patērē. Taču, ienākumam palielinoties, patēriņa pieaugums aizvien vairāk atpaliks no ienākuma pieauguma.
…
Kopējais pieprasījums (AD) ir preču un pakalpojumu apjoms, kuru indivīdi, mājsaimniecības, uzņēmumi, pašvaldības, valdība ir gatavi pirkt, pastāvot attiecīgajam cenu līmenim parasti gada laikā. Kopējais pieprasījums reāli veidojas kā saimniecisko subjektu patēriņa preču un pakalpojumu pieprasījuma un investīcijpreču pieprasījuma summa. Parasti kopējā pieprasījuma nozīmīgs komponents ir ārvalstu pircēju pieprasījums pēc kādas valsts precēm un paklapojumiem jev tīrais eksports (Xn). Kopējo pieprasījumu veido: • personiskais patēriņš – tās ir preces un pakalpojumi, kurus pērk mājsaimniecības, lai apmierinātu savas vajadzības. Personīgais patēriņš ir atkarīgs no mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma un attiecības, kādu daļu ienākumu tā gribēs iztērēt un kādu daļu gribēs un spēs ieteupīt; • investīcijas - uzņēmumu pirkums. Par investīcijām tiek uzskatīti tā ienākuma daļa, kuru ne uzņēmumi, ne mājsaimniecības nepatērē, bet gan iegulda ražošanas atjaunošanā, paplašināšanā, modernizēšanā. • valsts pirkumi - tās ir preces un pakalpojumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Tie attiecas uz valsts aparāta uzturēšanu, valsts uzņēmumu darbību u.c. • neto eksports - eksports mīnus imports.
